2017. gada 4. augusts. Tadžikistāna, Avdža. Maza brīvība!

 

Jau trešā nedēļa Tadžikistānā! Neticami! Kā lido laiks!

 

Šodien Momo un tante Gaļa dodas uz Iškašimu apciemot radus, bet Bobo turp brauc darba darīšanās. Mājās paliekam tikai meitenes – es, Adri, Farangisa un sīkais velnēns Bibiška. Brīvība! No rīta kopā ar Bobo nokāpjam lejā uz ciemu, lai no aptiekas krājumiem paņemtu tās tējas, kuras mājās aptrūkušās. Jauka izkustēšanās no paša rīta. 20 minūtes lejup, 30 minūtes augšup, ieskaitot savvaļas ķiršu un kaimiņu kucēna Simbas mīļošanas pauzi.

 

Atgriezušās mājās uztaisām un sapakojam nepieciešamos tēju maisījumus, bet tad es uz ilgu laiku ieslēdzos vannasistabā.  Cik labi kārtīgi noberzties tad, kad neviens uz tevi negaida vai arī necenšas tikt aiz vannasistabas esošajā telpā. Man nav iebildumu pret mazgāšanos bļodā, ūdens stiepšanu no strauta un sildīšanu ar spirāli, ja vien vannasistaba nebūtu caurstaigājama telpa. Muļķīgs plānojums, ielikt vannasistabu pa vidu telpām.

 

Vēlāk lasām aprikozes un ar Adri novācam un kūlīšos sasienam atlikušās auzas. Kārtējo reizi aizpļāpājamies par filmām (viņa studējusi filmu vēsturi un ungāru literatūru). Adri uzjautrinās, ka es esot smieklīga, jo nezinu lielāko daļu filmu, ko zina gandrīz visi cilvēki. Nu… internetā nemāku tikt pie nelegālām filmām, kino liekas nesamērīgi dārgs un ar tracinošu popkorna troksni, bet TV skatos reti. Tā nu man lielākā daļa filmu iet secen.

 

Darbīga, bet mierīga diena, kad neviens neskatās uz nagiem.

 

Ap plkst. 17:00 sāk palikt nemīlīgi auksts. Arī no kokiem birst arvien vairāk un vairāk lapu. Rudens?

 

Vakarā ar Adri tapčanā sākam skatīties komēdiju “Sideways”. Pa vidu atnāk tante Gaļa un atnes kaut ko starp kūku un cepumu, ko dabūjuši ciemojoties. Ņamm… Te ir riktīgs saldumu deficīts. Bet varbūt atradināšos no nepieciešamības pēc saldumiem.