top of page

2024. gada 22. augusts. Roja

 

Vai zini, kur var lieliski pagūt noķert vasaru aiz astes? Rojā! Šajā piejūras ciemā jauku atmosfēru uzbur jahtas, kas šūpojas ostas vilnīšos, divi gājējiem pieejami moli, mežonīgs un akmeņains liedags, labiekārtota pludmale, kā arī mākslas darbi, kas atrodami visās malās. Šoreiz gan braucam uz Roju atpūsties, jo šo burvīgo ciemu kārtīgi iepazinām jau jūnija sākumā. Protams, tā nebūtu es, ja atpūtai pa vidu neieplānotu arī kādas izzinošas vai kulturālas aktivitātes.

 

Pa ceļam piestājam Ragaciemā un apmeklējam “Selgas beķereju” – jau pārbaudītu vietiņu ar tiešām gardiem konditorejas izstrādājumiem. Sapērkam līdzi našķus tālākajai dienai, kā arī nelielai brokastu uzkodu pauzei pie jūras. Aizsoļojam līdz Ragaciema sedumam. Jūra šodien ir pavisam mierīga. Kā spogulis. Stāvam pludmales smiltīs, baudām kafiju un maizītes. Valdis ēd laša pīrādziņu, bet es – pumpermiķeli. Oo, “Selgas beķereja” māk taisīt izcili garšīgus pumpermiķeļus!

 

Turpinām ceļu uz Roju. Mūsu pirmais pieturas punkts ir Rojas Jūras zvejniecības muzejs. Lai gan Rojā esmu viesojusies vairākkārtīgi, tomēr muzejs vienmēr bijis ciet. Šoreiz mūsu ciemošanos Rojā ieplānoju tā, lai beidzot varam aplūkot muzeju. Kā jau tas bieži gadās – darbiniece gaismas muzejā saslēdz speciāli mums. Nezinu, vai parasti trāpāmies kā pirmie apmeklētāji, jo ierodamies agri no rīta, vai arī vienkārši izvēlamies mazapmeklētas vietas, ha, ha.

 

Pirmajā muzeja stāvā iekārtots neliels stends, kas veltīts ievērojamām personām, kuras saistītas ar Roju. Izrādās, ka no šī piejūras ciema nāk visnotaļ daudz ievērojamu ļaužu! Pārējā muzeja ekspozīcija apskatāma otrajā stāvā. Muzejā iepazīstami ar zvejniecību saistīti atribūti, vietējās tradīcijas un Rojas vēsture. Kad apstājos līdzās maketam ar vētrā grimstošu kuģi, pēkšņi atskan pamatīgas vēja šalkas. Tīri vai salecos!

 

Mans lielākais atklājums muzejā ir vārda "ķesele" īstā nozīme – izrādās, ka tas ir īpašs tīkliņš zivju smelšanai! Vai Tu to zināji? Līdz šim domāju, ka tas ir žargonvārds maisiņa apzīmēšanai. Bet, redz, no kurienes tas cēlies!

 

Muzejā aplūkojama arī kapteiņa istaba, padomju laiku telpa, bērniem pielāgota rotaļu zāle, etnogrāfisko priekšmetu ekspozīcija un zivju pārstrādei veltīti stāsti. Beidzot pārliecinos par savu seno teoriju, ka zvejnieksvētku aizsākumi meklējami tieši padomju laikos. Rojas slavenajā zvejnieku kolhozā “Banga”, vienā no bagātākajiem kolhoziem Latvijas teritorijā, tie svinēti ar vērienu – reiz te uzstājusies pat Alla Pugačova.  

 

Mani uzjautrina neparastās receptes, kas atrodamas muzejā – pienā sautētas brētliņas, šprotu salāti un citi brīnumi. Nez, vai no tādiem ēdieniem pēc tam nepiemetas vēdergraizes? Īpaši šaubīga šķiet zivju sautēšana pienā.

 

Muzejs ir tik aizraujošs, ka rūpīgi iepazīstam katru ekspozīcijas stūrīti un pavadām šeit krietnu laiku. Lai gan pirmajā stāvā noris izstādes maiņas darbi, tomēr darbiniece mums laipni atļauj ielūkoties topošajā izstādē, kur lēnām tiek izvietoti mākslinieces Marijas Induss-Mucinieces 120. gadu jubilejai veltītie darbi. Vaicāju muzeja darbiniecei, vai iespējams apmeklēt arī izstāžu zāli “Vai tu mīli jūru?”, kas atrodas citā ēkā, bet atklājas, ka darbinieku trūkuma dēļ izstāžu zāle apskatāma tikai ar iepriekšēju pieteikšanos. Nu ko, būs jāatgriežas Rojā vēl kādu reizi!

 

Atstājam automašīnu turpat pie muzeja un aizčāpojam līdz jūrai. Jāaplūko, kā klājas Rojas Jūras dižakmenim! Opā, apkārt akmenim skalojas jūra! Kad šeit bijām jūnija sākumā, pie akmens varēja pieiet sausām kājām. Iebrienu jūrā un sasveicinos ar dižakmeni. Pēcāk izmetam nelielu līkumu gar liedagu. Skaists, akmeņiem rotāts un mazliet mežonīgs – īsti manā gaumē!

 

Soļojot atpakaļ uz mašīnu, pamanu aroniju krūmu, kas burtiski slīkst ogās. Zari no to smaguma noliekušies uz leju. Jūnijā mūs Rojas “Plocī” priecēja krāšņi rododendri, bet tagad – rudenīgi ogu ķekari.

 

Piebraucam pie Rojas autoostas, lai izbaudītu mākslu Rojas TIC izstāžu zālē, kas jau labu laiku ierīkota kādreizējās autoostas uzgaidāmajās telpās. Izstāžu zālē spīd gaisma, bet durvis ciet. Darba laiks gan liek domāt, ka durvīm būtu jābūt vaļā. Mazliet pagrozāmies durvju priekšā, bet neviena dzīva dvēsele neuzrodas. Laikam pusdienlaiks. Par to derētu brīdināt apmeklētājus, ieliekot stiklā kādu zīmīti. Nolemjam paēst pusdienas un tad izmēģināt laimi vēlreiz.

 

Pusdienām esam nolūkojuši kafejnīcu “Spura”, kas atrodas pašā Rojas upes krastā. Iekārtojamies omulīgajos dīvāniņos pie loga ar skatu uz upi un pasūtām brieža gaļas burgerus. Pārbaudīta vērtība, kas šeit garšo fantastiski labi, īpaši kombinācijā ar spirgto “Abavas” cidoniju un ingvera kombuču. “Spurā” var noķert īstu vasaras atpūtas sajūtu! Mūsdienīgs un gaišs interjers, jauka atmosfēra, gardi ēdieni – ko gan vēl var vēlēties?

 

Tā kā “Spura” darbojas arī kā dažādu peldlīdzekļu nomas punkts, pēc pusdienām iznomājam ūdens velosipēdu un dodamies iepazīt Rojas upi. Laivu nomas puisis saka, ka ostā drīkstam peldēt līdz pēdējām jahtām, bet uz otru pusi – kamēr apnīk. Tā kā mūs abus ar Valdi visvairāk vilina tieši osta, tad sākam ar tās iepazīšanu. Cik jauki lēnām pieslīdēt pie jahtām un izbaudīt ostas atmosfēru! Arī šeit valda īsta vasara! Tālumā kuģīši cītīgi kursē turpu šurpu. Izbaudījuši ostas noskaņu un krāšņos skatus ar jahtām, mastiem un kuģiem, sākam mīties pret straumi un dodamies Rojas ekspedīcijā.

 

No sākuma upes malā plešas dzīvojamo māju pagalmi. Cik gan tam jābūt lieliski – dzīvot upes malā! Pie vairākiem pagalmiem pietauvotas laivas un pat viens ūdens velosipēds. Drīz vien upe un tās krasti paliek arvien mežonīgāki. Starp citu, Rojas upes apkārtni var iepazīt arī dodoties pārgājienā, jo Rojas labajā krastā stiepjas pārgājienu taka ar trīs dažādām distancēm. To iemēģinājām jūnijā. Minamies un priecājamies, cik gan Roja ir lieliski piemērota dažāda veida atpūtai. Pēc stundas atgriežamies atpakaļ. Šī bija ļoti burvīga aktivitāte!

 

Atkārtoti piebraucam pie Rojas TIC izstāžu zāles. Beidzot tā ir vaļā. Varam aplūkot Aijas Bley asamblāžu izstādi “Ne putni ne zvēri”, kā arī iepazīties ar reģiona tūrisma materiāliem.

 

Bet tagad – laiks doties aplūkot mūsu naktsmājas “Seaside Apartments”! Mūsu rīcībā ir ļoti plašs un gaumīgi iekārtots apartaments ar privāto pagalmiņu un grilu, kā arī atpūtas komplekss un karstais kubls. No sākuma izstaigājam un iepazīstam visas telpas. O, cik viss jauns, svaigs un smuks! Zili baltos toņos ieturētais interjers lieliski piestāv piejūras gaisotnei. Uz dvieļiem katram atstāta konfekte. Un ne jau šāda tāda, bet tematiski pieskaņota – “Vētrasputns”! Sīkums, bet patīkami. Starp citu, katrs apartaments iekārtots citā stilā un krāsu tonalitātē, tāpēc iespējams izvēlēties savai gaumei visatbilstošāko.

 

Teritorijā pieejama pirts māja ar saunu, tvaika pirti un svinību telpu, āra terase ar virtuvi un karsto kublu, kā arī rotaļu laukums bērniem. Izstaigājam un kārtīgi izpētām visu teritoriju. Ļoti glīti un pārdomāti iekārtota vietiņa, kas piemērota teju ikvienam: no individuāliem atpūtniekiem un romantiski noskaņotiem pāriem līdz ģimenēm ar bērniem un lustīgām draugu kompānijām.

 

Iekārtojušies apartamentos, dodamies atpakaļ pie jūras. Tas taču būtu grēks – viesoties Rojā, bet neizbaudīt pludmali! Sasveicināmies ar Zilo cerību sivēnu un nododamies smilšu meditācijai. Valdis uzceļ pili, bet es radu abstraktu smilšu veidojumu. Mums tuvojas melni negaisa padebeši.

 

Lai gan liedagā sāk celties pamatīgs vējš, un arī jūra ne tuvu nav tik mierīga kā no rīta Ragaciemā, izlemjam nopeldēties. Ūdens ir visai silts, cik nu silts tas var būt Baltijas jūrā. Tīri vai žēl, ka jūrā plosās viļņi, tāpēc peldēšanās īsti nesanāk, vien tāda lēkāšana pa viļņiem. Knapi paspējam saģērbties, kā uznāk pamatīgs gāziens. Jūrā vērojama neparasta ainava – tālumā redzamas koši zilas debesis, kuras diagonāli pārklāj teju melni negaisa mākoņi.

 

Dodamies atpakaļ uz “Seaside Apartments” un atpūšamies uz pilnu klapi. Mazliet iestiprināmies ar augļu salātiem un “Selgas beķerejā” sarūpētajiem gardumiem, bet tad gan – laiks pirts mājai! Pārmaiņus karsējamies gan saunā, gan mirkstam tvaika pirtī. Valdim labāk patīk sauna, bet man – tvaika pirts, kas uzbur austrumnieciskas noskaņas. Tomēr jāteic, ka visideālākais ir saunas un tvaika pirts apvienojums. Atvēsināties ejam pagalmā, kur pieejami ērti zviļņi. Mazliet ekstrēmāku sajūtu cienītāji var sev virsū raut spaini ar aukstu ūdeni, bet mēs kaut kā to negribam mēģināt. Tā mēs visu vakaru pārvietojamies: sauna – terase – tvaika pirts – terase. Uz riņķi vien.

 

Kad satumst, lienam karstajā kublā. Valdis piesviež mazliet malku, un ūdens ir perfektā temperatūrā. Kamēr mēness slēpjas aiz mākoņiem, varam vērot zvaigznes, kas izlīdušas starp tiem. Vasaras izskaņas idille. Roja ir tiešām lieliska vieta, kur atpūsties. Un tādi ir arī “Seaside Apartments”. Brauc uz Roju!

 

NODERĪGI:

 

Viesošanās Rojā noritēja sadarbībā ar “Seaside Apartments”. Paldies par viesmīlīgo uzņemšanu!

​

Ja Tevi iedvesmo vai šķiet noderīgi mani ceļojumu un piedzīvojumu stāsti, un Tu vēlies atbalstīt jaunu stāstu tapšanu, to vari izdarīt ŠEIT (www.buymeacoffee.com/piedzivo), uzsaucot man "kafiju". Paldies! :)

bottom of page