2014. gada 25. jūlijs. Atgriešanās dinozauru laikmetā
Pēc vienas dienas pilsētā laimīgi nokļuvām citos kalnos Modalen reģionā, kur sākās mūsu 6 dienu pārgājiens. Ja iepriekšējos kalnos šur un tur iztālēm varēja manīt kādus ciematus, tad šeit bija pilnīgākie ārpuscivilizācijas apstākļi. Pat mobilā telefona zona bija diezgan liels retums.
Šādi tādi kalni iepriekš bija redzēti, bet kaut kas tāds, nē... Kur vien pagriezies, cik vien tālu acis rāda - visapkārt kalni un ne miņas no civilizācijas... Ideāli! Stāvot šādā vietā pārņem sajūta, ka tavā acu priekšā atrodas visa zemes vēsture un tu pats ar laika mašīnu esi iekritis kaut kur tālā aizvēsturē, kur kokus brakšķina dinozauri...
Kalnos tu, cilvēks, salīdzinājumā ar dabas varenumu jūties kā niecība. Arī negaisa laikā tu, cilvēks, salīdzinājumā ar dabas varenumu jūties kā niecība. Bet ja kalni ir apvienojumā ar negaisu? Oho, tad jau cilvēks ir vien pavisam sīks puteklītis. Labs atgādinājums, lai atcerētos, ka daba valda pār cilvēku, nevis cilvēks pār dabu.
Galvenais, ka paspējām uzsliet telti, pirms sāka plosīties vēji, gāzt lietus un spert zibeņi.
Sēžot teltī un klausoties, kā pret to sitas lietus piles un apkārt auro vēji, tapa siltas vakariņas un kakao, ņammm…
(foto: Solveiga Kaļva)
(foto: Solveiga Kaļva)
(foto: Solveiga Kaļva)
(foto: Solveiga Kaļva)
(foto: Solveiga Kaļva)
(foto: Solveiga Kaļva)
(foto: Solveiga Kaļva)
(foto: Solveiga Kaļva)
(foto: Solveiga Kaļva)
(foto: Solveiga Kaļva)
(foto: Mārtiņš Abajs)
(foto: Solveiga Kaļva)
(foto: Solveiga Kaļva)
(foto: Solveiga Kaļva)
(foto: Solveiga Kaļva)
(foto: Solveiga Kaļva)
(foto: Solveiga Kaļva)