2017. gada 27. jūlijs. Tadžikistāna, Avdža. Tēju pakošana un zīmogvasks

 

Visu dienas pirmo pusi pavadām gatavojoties sestdienas Mednieku festivālam, kurā tirgosim savu produkciju. Pēc Bobo iedotajām receptēm jaucam kopā tēju maisījumus, pakojam tējas paciņās, līmējam etiķetes, taisām etiķetes pudelītēm un pat aizzīmogojam pudeles ar īstu zīmogvasku! Stilīgi. Gluži kā viduslaikos! Ļoti interesanti piedalīties tēju izveides procesā no paša sākuma līdz beigām, sākot ar augu ievākšanu, sagriešanu, žāvēšanu un beidzot ar etiķešu uzlīmēšanu sagatavotajiem tēju maisījumiem.

 

Ap pusdienlaiku uzrodas jau redzētā Margošas draudzene no Francijas kopā ar vietējo kalnu gidi. Francūziete grib iegūt savā īpašumā Bobo un Momo sarakstītās grāmatas, lai tās nogādātu uz Francijas Nacionālo bibliotēku, kurā tās iekļaus kopējā Eiropas katalogā, tādejādi padarot grāmatas pieejamas jebkuram eiropietim. Uzzinu, ka Bobo un Momo sarakstījuši ne tikai grāmatas par ārstniecības augiem, vietējo kultūru un valodām, bet Momo ir izdevusi pat savu autobiogrāfiju un dzejoļus! Ļoti inteliģents pārītis.

 

Vakarā dodamies lasīt ķiršus un aprikozes. Kādas te smaržīgas aprikozes!! Man līdz šim aprikozes nav īpaši garšojušas, jo Latvijā nopērkamās parasti ir visai sausas un nav saldas, bet šeit… šeit tās pašas kūst mutē!! Tik ļoti, ļoti sulīgas, ka sula šķīst uz visām pusēm! Un cik saldas! Sezona lēnām sākas. Viņiem dārzā aug arī zīdkoks. Nelielie auglīši svaigā veidā nav nekas īpašs, garšo pēc tāda kā pliekana kivi, bet žāvētā veidā tie atgādina rozīnes, tikai ir 100x gardāki. Kā sāku ēst, tā nespēju apstāties. Žāvētie zīdkoka augļi šeit ir vispopulārākais našķis.

 

Šodien pirmo reizi tālumā virs upes ielejas ieraugu sniegotās kalnu virsotnes, kas iepriekš tinās dūmakā. Izrādās, ka tā ir Pakistāna ar Hindukuša kalnu grēdu. Dzīvojam skaistā vietā, bet lāga nemaz nesanāk izbaudīt fantastiskos dabas skatus. Sajūta kā darba nometnē, he, he. Tiesa, ir tējas pauzes, bet tad piespiedu kārtā jāsēž un jāmalko tēja, nevar darīt savas lietas vai baudīt kalnu ainas. 

 

Vakarā uz kūts jumta sanesam zāles kūļus, kurus Bobo un Momo pa dienu sagriezuši pļavā.

 

Ap plkst. 20:00 varētu sākt ēst vakariņas, bet jāgaida, kad Momo pabeigs savu lūgšanu… Vakariņās borščs.