2016. gada 28. decembris. Hei, kur pazudis mols?

 

Bijām domājuši no rīta kopā ar brāli un Ēriku doties uz Mangaļsalas molu, bet vakar pirms gulētiešanas Oskars atcerējās, ka rīta pusē viņam jādodas pie zobārsta. Nedaudz pamainījām plānus, Oskars no rīta mūs aizveda uz centru, pats devās pie zobārsta, bet mēs gājām iepazīt Rīgas jūgendstilu. Kad bijām nosaluši, devāmies iekšā Jūgendstila muzejā. Nejauki, ka par fotografēšanu tur jāmaksā, mēs to nedarījām, tā nu arī bilžu no turienes nav. Pats muzejs man ļoti patīk, īpaši tagad, kad papildināts ar pagrabstāvā esošo interaktīvo ekspozīciju. Skaistas telpas, interesantas detaļas, kompakts izvietojums, omulīgs muzejs, bet... nepanesu, ka katrā telpā līdzi seko muzeja uzraugi, liekot justies kā zaglim. Tas sagrauj jebkuru prieku par muzeju. Pabeidzām muzeja apskati, un drīz vien zvanīja brālis, ka ir brīvs un varam doties ceļā uz Mangaļsalu.

 

Biju jau izdomājusi, cik forši būs piknikot Mangaļsalas mola galā pie bākas, bet... dabai labpatikās manus plānus mainīt. Mols pat nebija redzams!! Tas bija pilnībā zem ūdens!! Esmu bijusi Mangaļsalas molā reizēs, kad ir stipri viļņi, kas skalojas pāri molam un ir jābūt ļoti uzmanīgam, lai neizmirktu, bet kaut ko tādu vēl nebiju piedzīvojusi! Varens skats!! Oskars gribēja nofotografēties pie šiltes "Dziļš ūdens", bet kamēr iekārtojās uz pozēšanu, kāds spēcīgs vilnis viņa kājas pilnībā izmērcēja. Ha, ha, ha! Redz, kā gadās fotografēties kārajiem... Papriecējām acis ar dabas varenumu un nosaluši devāmies uz mašīnu, un ieturējām pikniku tur.

 

Pēc mola apciemojuma braucām uz pretējo Daugavas pusi, lai apmeklētu Žaņa Lipkes memoriālu, ko abi ar brāli gribējām izdarīt jau sen, bet nu tam bija piemērots gadījums. Muzejs pamatīgi nomaskēts. Iegājām muzejā, mūs laipni sagaidīja darbiniece, iedeva audiogidus un pastāstīja, kur jāiet. Ooo, izrādījās, ka te pat biļetes nav jāpērk. No sākuma izpētījām izstādi par kontrabandu Rīgā, bet tad sekojām pastāvīgajai ekspozīcijai. Principā memoriāls sastāv galvenokārt no iespaidīgas arhitektūras un tikpat iespaidīgiem stāstiem audiogidā, un vien nelielam skaitam apskates objektu. Ģeniāls muzejs, kurš atstāj pamatīgu iespaidu. Vēl jo patīkamāk ir tas, ka pretstatā Jūgendstila muzejam, šeit neviens tev neseko, tu pats savā tempā vari izjust muzeju. Un pat beigās neviens tev neskatās uz nagiem, un audiogidi pašam godīgi jāatstāj kastītē. Arī ziedojums ir uz katra paša sirdsapziņas. Drūms, bet vērtīgs muzeja apmeklējums. Par drosmi, par cilvēcību, par uzdrīkstēšanos.

 

Aizbraucām mājās, atpūtāmies un tad atsaucāmies tēta piedāvājumam atkal braukt medībās. Oskars šoreiz palika mājās. Nosēdējām tornī līdz plkst. 23:00, bet šovakar neredzējām pat nevienu lapsu. 

 

Pēc atgriešanās mājās kravājām somas, jo rīt abi dosimies uz Lietuvu, no kurienes tālāk pēc pāris dienām Ēriks lidos uz Franciju.