2016. gada 29. decembris. Viļņas pasaku egles tīklos

​

No rīta paēdām brangas brokastis, kas gan vairāk atgādināja vakariņas. Tiesa gan, vakar vakarā bija paredzēts ēst šādas svētku vakariņas, bet tā kā aizbraucām medībās un vēlu atgriezāmies, viss tika pārcelts uz šo rītu. Ērika pēdējās brokastis Latvijā šī ceļojuma ietvaros.

 

Pēc atvadām no manas ģimenes brālis mūs aizveda uz autoostu, kur uz vairākām stundām sēdāmies autobusā uz Viļņu. Lai gan abas biļetes pirku reizē, mūsu sēdvietas bija tālu viena no otras. Laikam jau tas tāpēc, ka autobuss bija pilns, un īstenībā es paguvu nopirkt vienas no pēdējām biļetēm. Nu nekas, nodevos žurnāla lasīšanai. Būtu varējusi noskatīties arī kādu filmu ("Lux Express" autobusi aprīkoti ar planšetēm, kurās bez maksas pieejamas filmas un mūzika!), bet austiņas bija palikušas mugursomā, kuru nodevu bagāžas kastē. Nekas.

 

Viļņā devāmies uz manis jau rezervēto hosteli, pa ceļam piestājot informācijas centrā. Tur paņēmām pilsētas karti un apjautājāmies, ko mums iesaka aplūkot. Uzzinājām, ka rīt plkst. 12:00 pie informācijas centra varam meklēt dzeltenu čemodānu, kas apzīmēs Viļņas "Free Tour" sākumu. Likām to aiz auss. Mūs painformēja arī par to, ka kopš šodienas Gedimina tornis uz nezināmu laiku ir slēgts.

 

Pa ceļam uz hosteli atklājām Literatūras ielu, kur māju sienas bija noklātas ar dažādiem mākslas darbiem. Forši!!

 

Aizgājām uz hosteli, kur ļoti jauks vīrietis visu laipni izrādīja, piedāvāja Viļņas karti, ieteica apmeklēt video projekciju uz katedrāles sienas, kā arī konsultēja par dažādām kafejnīcām, arī paskaidroja, kas tad īsti noticis ar Gedimina torni - izrādījās, ka slapjo laikapstākļu dēļ sākusi nobrukt arī otra nogāze, tāpēc drošības nolūkos tas apmeklētājiem uz nezināmu laiku ir slēgts. Žēl, ka tā! Iekārtojāmies istabiņā - privāta divvietīgā istabiņa ar tualeti un dušu gaitenī (gaitenis gan sastāv tikai no 2 istabām) un virtuvi lejas stāvā pašā Viļņas vecpilsētā.

 

Devāmies pastaigā pa Viļņu. Sāka jau satumst. Nonācām katedrāles laukumā, kur skatienam pavērās Ziemassvētku tirdziņš un egle. Bet kāda egle!! Varena!! Lampiņu virtenes no egles galotnes apņēma visu tirdziņu. Jāteic, ka šī ir iespaidīgākā Ziemassvētku egle, ko jebkad esmu redzējusi! Skaisti! Jo īpaši iespaidīgs bija skats, kad iegājām tirdziņā un lampiņu virtenes bija virs mums. Šķita, ka esam iegājuši pašā eglē. Sajūta kā brīnumainā pasakā! Fantastiski! Nu labi, sajūsmu mazliet mazināja fakts, ka egle ir sastiķēta kopā no daudziem zariem. Bet tās lampiņas... Ak! Izpētījām tirdziņu, un tad pienāca laiks video projekcijai uz katedrāles sienas. Egle nodzisa, un pat visi tirgotāji aizvēra ciet savus namiņus. Šovs ar projekciju visas katedrāles garumā un grandiozu mūziku varēja sākties! Tiesa, sižets bija ļoti sirreāls un neizprotams, bet kopumā bija iespaidīgi. Kad šovs beidzās, egle atkal iedegās, namiņu slēģi atvērās. Maģiski.

 

Pēc tam devāmies ieteiktās kafejnīcas meklējumos, kur tikām pie sātīgām, pat pārāk sātīgām vakariņām. Ēriks teica, ka tagad uz kādu laiku viņam pietiks latviešu un lietuviešu virtuve. Ha, ha, nav jau brīnums, mūsu ēdieni ir tik tiešām smagi. 

Pēc vakariņām pariņķojām pa naksnīgo vecpilsētu, lai izkustētos pēc sātīgās maltītes, bet tad devāmies atpūsties uz hosteli. Pa šīm nedēļām abi esam pamatīgi piekusuši. 

Ēriks internetā uzgāja nelielu bērnu pasakas fragmentu, kas absolūti raksturo mūs, un to man nolasīja. Kārtīgi izsmējos. Es Ēriku saucu par Rīmu, bet viņš dažkārt piezīmē, ka pati nemaz neesmu labāka. Es piekrītu vien tam, ka mani varētu dēvēt par "Cookie Rīma". Tad nu stāstiņš: "Toad bakes some cookies and goes over to Frog's house to share the cookies with Frog. Toad has made the cookies so delicious that he and Frog at first could not seem to stop eating them, even when they promise themselves to stop. Frog eventually announces they need will power to stop themselves from eating all of the cookies. Even though Frog puts the cookies in a box, ties up the box with string, and puts it on a high shelf, Toad points out what they can still do to eat the rest of the cookies. Frog eventually opens the box, but this time takes it outside and allows flocks of birds to eat up the remaining cookies. Even though Frog and Toad now have plenty of will power, Toad decides to bake a next cake." Visu vēl smieklīgāku padara tas, ka Ēriks noguruma brīžos sevi mēdz dēvēt par "Opis Krupis". Kaut kad viņam biju nesaistīti pārtulkojusi abus vārdus, bet viņš pats tos savienoja kopā šādā jēdzienā.