Tik jauki, ka šajā braucienā nevajadzēja neko plānot (izņemot aptuveno ēdienkarti), domāt, satraukties par plānu izpildīšanu, sekot līdzi ejamajam maršrutam... Brīvība! Tas, protams, tikai tāpēc, ka pa kartēm būrās Mārtiņš, par ko liels paldies! Un arī abpusēji līdzīgā dzīves uztvere un piedzīvojumu kāre... Un atkal no visām pusēm sāka savilkties negaisa melnie padebeši... Ja pirmajā pārgājienā mūs nežēlīgi cepināja saule, tad šajā vajā lietus un negaiss...
Šķiet, ka katra nākamā telts vieta ir vēl skaistāka par iepriekšējo!
