Vakarā bariņš cilvēku gribēja doties nelielā pārgājienā uz tuvējo virsotni. Protams, ka es viņiem pievienojos! Bet… kāpšana kalnā tādā barā nemaz nav tik patīkama, visi pļāpā, visapkārt nemitīgs troksnis. Pie dabas jābauda klusums, vējš, putni, lapu čaukstoņa!! Lai nu kā, vienalga bija jauki uzkāpt nelielā kalnā un vērot vakara krēslā grimstošo apkārtni. Lielākā daļa gan paniski baidījās no atpakaļceļa tumsā, tāpēc diezgan ātri devāmies atpakaļ.
