Šodien Momo kaut kur jādodas – kāds nomiris vai saslimis, precīzi nezinu. Tā kā viņa šo informāciju teica Adri, tad īstenais prombūtnes iemesls pazudis tulkojumā. Bet secinājums ir viens – ēst gatavošana paliek mūsu ziņā. Laimīgā kārtā pusdienām tikai jāuzsilda vakardienas zupa. Visādi citādi dienu pavadām sēžot laukā un tīrot bārbeles.
Jau kopš nakts mani moka dīvainas galvassāpes – brīžiem šķiet, ka sāp zobs, bet brīžiem liekas, ka sāp auss.
Vakariņām Adri gatavo kartupeļus ar miltu mērci, bet es izcepu Teddie’s apple cake (tulk.: Tedija ābolu kūku). Kad uzrodas Momo, viņa priecājas, krāsnī ieraugot kūku.
Kopā ar Momo atbrauc arī Farzona – Momo vedekla, kura patlaban dzīvo Maskavā, bet šeit paliks uz vienu nedēļu. Farzonai ir tikai 27 gadi, bet jau veseli divi bērni. Sīkie ciemojas pie viņas vecākiem kādā netālā ciemā.
Kādu brīdi uzlīst pamatīgs lietus. Pēc tam pagalms pat pilns ar peļķēm!
Diemžēl pārvācos uz gulēšanu bibliotēkā. Nav ko saldēt laukā sāpošo galvu. Ak, pietrūks svaigais gaiss un upes čalošana! Lai gan jāsaka, ka grīda ir patīkami cietāka par tapčanu.