Naktī pamostos. Nē, ne jau no PSRS laiku spokiem, slepenas jauniešu ballītes vai kā tamlīdzīga. Lai cik paradoksāli tas izklausītos, bet jūlija pašā sākumā es pamostos no aukstuma! Uzvelku zeķes un termokreklu, cenšos atkal iemigt.
Mostamies jau agri no rīta, fiksi pabrokastojam, no aukstuma stīviem pirkstiem nojaucam telti un dodamies ceļā. Šodien no pārgājiena atlicis vien pavisam mazs astes galiņš.
Izklausās traki, bet es vēlos, kaut būtu līdzi paņēmusi cimdus!
Aukstums mūs dzen uz priekšu, tāpēc pavisam drīz sasniedzam Ventspili. Pludmalē kāda ārzemniece man dod savu telefonu un lūdz viņu nofotografēt. Tā kā no aukstuma pirksti palikuši nejūtīgi, telefons no rokām vienkārši izkrīt. Ups! Par laimi meitene tikai pasmejas un neko nesaka.
Dodamies uz autoostas pusi un sev pašām par brīnumu paspējam uz autobusu, kas no Ventspils izbrauc jau plkst. 10:00.
Kopumā varu teikt, ka Užava – Ventspils ir ļoti, ļoti jauks piekrastes posms! Skaisti stāvkrasti, maz civilizācijas, bet daudz oļu. Un kur nu vēl Užavas bāka ar iespēju tajā uzkāpt!
